Saskaņā ar vairāku meteoroloģisko dienestu prognozēm, šī ziema būs neparasti silta, taču ar dažiem neparedzētiem elementiem.
Provizoriskie aprēķini liecina, ka jau janvārī Austrumeiropā vidējā temperatūra pārsniegs klimata normu par ievērojamiem 7 grādiem pēc Celsija.
Februāris, lai arī prognozēts kā vēsāks, tomēr būs par 2 grādiem siltāks nekā parasti. Šī būtiskā novirze no ilgtermiņa vidējiem rādītājiem piesaista klimata zinātnieku uzmanību, liekot viņiem pārskatīt tradicionālos ziemas scenārijus. Decembris, šķiet, arī bija sagādājis patiesu pārsteigumu.
Neskatoties uz globālās sasilšanas tendencēm, ziemas sākums atnāca ar neparasti spēcīgu snigšanu. Prognozes paredzēja ilgstošas lietusgāzes, kas turpināsies aptuveni 19 dienas, kas faktiski arī piepildījās. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā vidējais nepārtrauktās snigšanas dienu skaits pēdējo desmit gadu laikā (apmēram 10 dienas, precīzi dati var atšķirties atkarībā no meteoroloģiskās stacijas un aprēķinu metodes).
Sinoptiķi skaidro, ka šāda situācija ir radusies, pateicoties siltā Atlantijas gaisa un auksto arktisko gaisa masu mijiedarbībai. Siltais, mitrumu piesātinātais gaiss saskaras ar aukstajām frontēm, kas izraisa spēcīgu ciklonu veidošanos un līdz ar to stipras snigšanas.
Tomēr vienkārša snigšanas dienu skaita salīdzināšana nevar pilnībā atspoguļot situācijas sarežģītību. Nozīmīgs faktors ir spēcīga vēja un lielu nokrišņu kombinācija, kas ievērojami pastiprina aukstuma sajūtu un rada “aukstā vēja” jeb vēja vēsuma efektu.
Pat ja gaisa temperatūra ir pozitīva, spēcīgs vējš var atvēsināt ādu, radot sajūtu par daudz zemāku temperatūru. Apvienojumā ar augstu mitrumu, kas bieži pavada snigšanu, tas var izraisīt ievērojamu diskomfortu un pat veselības problēmas, īpaši gados vecākiem cilvēkiem un tiem, kuri cieš no hroniskām kaitēm.
Jāņem vērā arī reģionālās atšķirības. Prognozes dažādos reģionos var būt ievērojami atšķirīgas. Piemēram, ziemeļu apgabalos, lai gan vidējā temperatūra var būt augstāka par normu, snigšanas apjoms un vēja stiprums var būt vēl izteiktāki.
Dienvidu reģionos, gluži pretēji, sasilšana var būt izteiktāka, kas var novest pie neparasti agras sniega kušanas un ledus veidošanās. Tādējādi šī ziema nebūs vienkārši “silta ziema”. To raksturos sarežģīti un mainīgi laikapstākļi ar kontrastējošām parādībām: salīdzinoši augsta temperatūra, spēcīgs vējš, neparasti liels snigšanas daudzums un iespējami ledus periodi.
Tas prasīs iedzīvotājiem būt uzmanīgākiem, sagatavojoties laikapstākļu svārstībām, tostarp nodrošināt pārtikas krājumus, pārbaudīt apkures sistēmas un pievērst lielāku uzmanību drošībai ārā. Neatskatieties vienīgi uz vidējo temperatūru.
Būtiski ir pastāvīgi sekot līdzi laika prognozēm, būt sagatavotiem pēkšņām izmaiņām un, kas vissvarīgāk, veikt nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu veselību un drošību.
Kā Latvijai veidosies laikapstākļi? Par to detalizētāk stāstīts otrajā daļā!
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
